Senlatvieši
dzīvoja saskaņā ar dabu un tās norisēm. Gadskārtu svētki
saistīti ar saulgriežiem un nozīmīgām pārmaiņām dabā, kas
notiek katru gadu. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija
zemkopība un lopkopība, tad saimniekošanā vadījās pēc
regulārajām pārmaiņām dabā, tām pakārtoja savu dzīvi. Mārtiņi
jeb Mārtiņdiena ir seni mūsu tautas svētki, iezīmējot pieguļas
un ganu laiku beigas, apkūlības. Šī diena, 10. novembris, pēc
saules kalendāra iezīmē viduspunktu starp Miķeļiem – rudens
saulgriežiem un Ziemassvētkiem – ziemas saulgriežiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru